Nevar zināt, vai šī izvērtīsies par jaunu rubriku, to laiks rādīs. Tāpat jāpiebilst, ka šis NAV sponsorēts materiāls. Šī ir mūsu brīva iniciatīva.
Tā kā pats pārtikas iegādei visbiežāk izvēlos tieši Rimi veikalus, tad vēlos padalīties ar aktualitātēm manā ēdienu izvēlē no Rimi.
Ja Tev tas liekas interesanti un noderīgi, padalies ar citiem, kā arī būtu interesanti, ja komentāros pastāsti par savu iepirkumu grozu, par saviem atradumiem.
1. Kūpināts mocarella siers
Pēdējā laikā ģimenē labprāt tiek ēsts kūpināts siers. Tādi pikanti un arī kūpinātie sieri mums iet uz urrā. Ar domu sagriezt šķēlēs, uzlikt uz galda, uzkost. Taču bieži vien jāsecina, ka pirms vēl nokļuvis uz šķīvja kā uzkoda, tas no ledusskapja jau ir pazudis.
Nesen uzdūros jaunam produktam – kūpināts mocarellas siers.
Nediskutēšu šobrīd par nosaukumiem. Konservatīvie teiks, ka tas kaut kāds mistrojums. Ka mocarella siers tāds nemēdz būt. Es šeit pieminu to nosaukumu, ar kādu tas ir veikalu plauktos.
Katrā ziņā šis siers sevi labi pierādīja kā maigs pēc konsistences, bet pikants pēc aromāta. Lieliski kūst (ja ir tāda vajadzība) un liekams salātos. Vispār man iepatikās to sagriezt mazos kubiņos un pārkaisīt no cepeškrāsns izņemtiem ceptiem kartupelīšiem.
Nav sevišķi dārgs. Foršs ikdienas siers uz kārā zoba.
2. Makreles konservi
Vēl atceros no veciem laikiem, kad biju mazāks, populāri bija gaļas konservi. Tā saucamā tušonka. Tie pēc tradīcijām šķiet populāri vēl šobaltdien. Arī zivju konservi vienmēr bijuši iecienīti. Taču pēdējā laika uzvaras gājiens ir bijis tieši tunča konserviem. Ārzemju ietekme līdzās mocarellas sieram ieviesusi arī tunča ēšanu. To var redzēt pēc tā, cik pilni ir veikalu plaukti, cik liela ir tunča konservu daudzveidība. Gan dārgajā, gan lētajā galā.
Manu ievērību, savukārt, ir nopelnījuši citi, manuprāt, līdz galam nenovērtētie makreles konservi.
Pirmkārt, man kā cilvēkam, kurš neēd daudz ogļhidrātu, bet šad un tad vēlas uzkost kādu vieglu maltīti, viena bundžiņa ir taisni laikā.
Otrkārt, ja izvēlas foršas sastāvdaļas salātiem, tad es lapu salātus daudz labprātāk baudu ar makreles konserviem nekā ar tunci. Te viena fiksa recepte:
– vārīta ola 6 min(!),
– marinēta grilēta paprika (pāris sīki sagriezti gabaliņi),
– dažas ripas svaiga sīpola,
– romiešu salātu lapas + nedaudz rukolas,
– gurķis un tomāts,
– ļoti plānās šķēlītēs piegriezts 1/2 burkāns un 2-3 redīsi,
Treškārt, man ir pamatotas aizdomas, ka makreļu izzvejošana un iznīcība nedraud.
3. Auksti kūpināts bekons
Pārstrādātās gaļas nodaļa nav mans sabiedrotais. Lielākā daļa uzgriežamās gaļas ir ūdeņaina un ne pārāk laba. Es pat nerunāju par bioloģisko vai nebioloģisko audzēšanu. Es vairāk par pārstrādes kvalitāti vispār. Latvijā nemaz tik plaši nav pieejama laba žāvēta un/vai kūpināta gaļa. Nemaz nerunājot par bio/ organic.
Labus un kvalitatīvus žāvējumus katrs dabon kur nu kurais. Es pērku no ‘Lauku Baudas’ Juglas centrā (viņi arī tirgo dažus mūsu produktus).
Taču ir viens produkts, kuram esmu regulārs klients tieši Rimi. Tā ir auksti kūpinātā cūkas krūtiņa. Tāda kūpinājuma nav nekur citur. Īpašs prieks man ir tajās dienās, kad Rimi to ir nocenojis no ~6,50€ uz ~4,50€ par kg.
Es parasti lūdzu sagriezt. Atnesu mājās, izlieku cepešpannā uz cepamā papīra un lieku cepeškrāsnī aptuveni 180′ grādos uz kādām 15-20 minūtēm. Padaru šīs krūtiņas šķēlītes kraukšķīgas. Pasniedzu bērniem kopā ar svaigajiem burkāniem vēl pirms vakariņu vai pusdienu ēdiena.
Vēl šos kraukšķus izmantoju savas bezglutēna sātīgās maizes cepšanai.
Kā arī cepot olu. Sanāk tādas kārtīgas veclaicīgās olas–un–bekons brokastis. Nenormāli gardi!
Ja vēlos būt nedaudz smalks un švītīgs, paņemu klāt nedaudz rukolas, uzrīvēju drusku parmezāna tipa sieru, pāris piles TRIFEĻU eļļas un biezo 15 gadīgo MALETTI balzamiko.
Un uz šādām brokastīm var arī prezidentu pasaukt.
4. Avokado
Latvijā nevar dabūt labus avokado.
Vai piekrīti šādam apgalvojumam?
Es nē. Labi, varbūt arī daudzveidība nav liela, taču lieta slēpjas kur citur. Proti, nopirkt tādu avokado, lai to jau vakarā varētu ēst, tiešām ir grūti. Taču man, kā teju vai atkarīgajam no avokado, ir pavisam vienkārši.
Man, piemēram, vienmēr mājās ir avokado. Katru dienu es apēdu vismaz vienu. Kad veikalā tos pērku, tad parasti uzreiz kādus 4-5 gabalus. Avokado man stāv uz galda bļodā. Tiem vajag kādas 3-4 dienas, lai nogatavinātos. Kad puse no avokado daudzuma jau apēsta, piepērku jaunos cietos atkal klāt. Tā man visu laiku bļodā stāv daži vēl cieti, daži jau smuki gatavi.
Par receptēm nav ko daudz stāstīt, jo ir skaidrs, ka tos var likt visur un pie jebkā.
Vien varu piebilst, ka no avokado, piemēram, var pagatavot brīnišķīgu šokolādes krēmu. Īpaši, ja nevēlies tos gatavot ar saldo krējumu vai olām.
Ņem 2-3 gatavus mīkstus avokado, izgreb mīkstumu, pievieno ~2 – 3 EK kakao pulvera, medu (daudzums atkarīgs, cik saldu vēlies) un kādu ēdamkaroti KALAMANSI balzametiķa. Īpašākai garšas niansei var pielikt 2 EK LAZDU RIEKSTU eļļas. To visu sablendē viendabīgā masā.
Izmanto kā piedevu svaigēdāju kūkām, bezglutēna braunijiem vai vienkārši kā krēmu, ko ēst ar karotēm! 🙂
5. Džiugas siers
Ar ko Parmas siers ir tik ievērības cienīgs? Parmiggiano Reggiano. Ar kaut kādu tradicionālu vārdu. Taču nu jau mēs sen dzīvojam laikmetā, kad jādod iespējas jaunām lietām. Pat vēl vairāk, bieži vien labākām. Un tādām, kuras spēj ražot teju ikviens no mums.
Šoreiz gribās dziedāt slavas dziesmu Džiugas sieram. Tas, protams, nemaz nav tik jauns un pat pašu radīts. Tomēr tas ir aptuveni 3 reizes lētāks nekā Parmezāns. Gan jau kāds teiks, ka šis siers nekādā veidā nav pielīdzināms tam. Varbūt. Taču viss ar visu ir salīdzināms. Un, ja gan Parmiggiano Reggiano, gan Džiugas sieri cīnās pa vienu un to pašu vietu iepirkumu grozā, tad aci nepamirkšķinādams izvēlos Džiugas.
Pirmkārt, es iesaku izvēlēties iepakojumu, kāds redzams bildē. Jo tas pēc cenas par kilogramu ir vislētākais.
Otrkārt, tas rīvēts vai griezts šķēlēs ir garšīgs. Es ar dārzeņu mizojamo nazi to griežu tādās kā skaidiņās un beru uz salātiem vai šķīvī uzkodām.
Smalki sarīvēts tas man labi noder jau augstāk minētajā maizes receptē.
Un visbeidzot, bērniem gatavoju čipsus. Cepampannā uz cepampapīra vienmērīgi noklājot pannas virsmu izkaisa uz smalkās rīves sarīvētu Džiugas sieru, tad cepeškrāsnī 180-200’C cep. Kad siers pakusis un lēni kļūst zeltains, ņem laukā no cepeškrāsns. Ļauj atdzist. Ņem nost no papīra un salauž gabaliņos, kādi patīk. Var pasniegt arī kā piedevu un dekorāciju salātiem, biezzupām. Taču kā jau teicu, bērniem baigi garšo!
Lai Tev arī labi garšo!