5 LIETU MINIMUMS KATRAI VIRTUVEI UN KATRAM, KURŠ GATAVO

Reizēm, lai kompensētu savu nemākulību un sliktās prasmes, mēģinām paļauties uz pārlieku dārgiem, smalkiem un izslavētiem ārējiem palīgiem. Tā bieži vien notiek sportā, mākslā, arī virtuvē.

Šķiet, ka ekskluzīvākais virtuves aprīkojums ļaus pagatavot jebko un izcili garšīgi, taču šāds priekšstats ir mānīgs.

Paraudzīsimies, kam tad jābūt virtuvē, lai varētu gatavot, un kuras ir otrās vai pat trešās nepieciešamības lietas.

Man mājās ir mammas dāvināta pankūku panna, ir grillpanna un dziļāka sutināšanas panna. Tās visas ir foršas un noderīgas lietas. Tomēr bez tām es varētu iztikt.

Nesen ar ģimeni 4 dienas pavadījām kempingā, uz kuru līdzi biju paņēmis vienu transportējamo plītiņu un vienu savu mīļāko pannu. 4 dienas pieciem cilvēkiem gatavoju ēst uz viena degriņķa ar vienu pannu. Ēdām kā karaļi. Visam pietika. Panna bija tikai viena. Ja vajadzēja, es tajā arī rīsus vārīju.

Mana panna ir DeBuyer Carbon steel. 25cm diametrs. Un jā, ar vāku. To skaitu kā komplektu. Taču pie minimālisma pierodot, kā vāku esmu izmantojis gan griežamo dēlīti, gan dvieli, gan, protams, arī šķīvi.

Kad braucu ciemos, kur paredzu piedalīšanos ēst gatavošanā, praktiski vienmēr ņemu līdzi nazi. Tāpēc, ka citur tie ir vai nu ļoti truli, vai arī tikai kaut kādi mazie dārzeņu nazīši, ar kuriem, acīmredzot, tiek griezts viss.

Tajā pašā kempingā, kuru jau pieminēju, nebiju paņēmis līdzi savu t.s. šefa nazi. Visu biju paņēmis līdzi. Iespaidīgi daudz virtuves lietu. Pat kafijas vārāmo kanniņu.

Citi ekskursanti kempingā, skatoties uz maniem rīkiem, droši vien nodomāja, ka rīkošu banketu. Taču vienu lietu nebiju paņēmis – savu nazi. Tieši naža iztrūkums samazināja ēst gatavošanas baudu par apmēram trešdaļu. Man līdzi bija vienīgi Šveices universālais saliekamais nazītis, kas man līdzi mašīnā ir vienmēr.

Kā es izjutu naža trūkumu! Jebkāda operēšana ar dārzeņiem, gaļu un citām sastāvdaļām bija teju vai murgs.

Tā nu savelkot kopā sajūtas, cik grūti ir kaut ko gatavot ēst bez laba, asa naža, vai pat vispār ar šveiciešu mazo (nedod dies’ , var gadīties ar plastmasas nazīti), ir skaidrs – ASS NAZIS ir top prioritāte jebkurā virtuvē!

Ja palūkojas uz jebkuru sevi cienošu restorānu, kurā darbojas savu darbu mīlošs šefpavārs, tad bez labām pannām un nažiem, tajā vienmēr vārīsies buljons. Buljons ir gandrīz vai visam centrā. Kaulu buljons. Liellopu vai vistas. Nemaz nerunājot par buljona ārkārtīgi labvēlīgo ieteikmi uz veselību.

Buljons restorānā visu laiku vārās tādēļ, ka tur to visu laiku izmanto. Mājās var atļauties savārīt vienu milzīgu katlu kaut vai vienreiz mēnesī. Daudzas stundas novāra, garšvielas ir svarīgi, bet ne izšķiroši.

Kad buljons stundas 6-7 novārījies, atdzisis, to sadala vairākos traukos un liek saldēties.

Pielietojums jeb pamatojums, kādēļ un kam tas vajadzīgs:

a. kad pēkšņi sagribēsies kādu zupu, nebūs ilgi jātērē laiks vārot buljonu. Sagriez tik dārzeņus un  zupa gatava;

b. pagatavot jebkuru mērci, ja tam var pievienot nedaudz buljonu. Tā būs izcilākā mērce.

c. vārīt rīsus kaut vai atšķaidītā ar ūdeni buljonā, rīsi garšos krietni vien gardāk. Īpaši vārot ar tehniku, lai ūdens nebūtu jānokāš.

d. jebkurā receptē (kas nav deserts), kur jāpievieno ūdens, to aizstājot ar buljonu, būs tūkstotsreiz garšīgāk;

e. veselībai. Izrādās, ka buljons ir viens no labākajiem pretsaaukstēšanās līdzekļiem. Jo tas baro labās vēdera baktērijas, kuras, savukārt, ir viens no svarīgākajiem veselības veicinātājiem.

Lai arī esmu tieši ieinteresēts eļļu un balzametiķu popularizēšanā, tomēr uzdrošinos sacīt, ka bez labām eļļām un balzametiķiem šobrīd neiedomājos labu gatavot prasmi un beigu beigās garšīgus ēdienus.

Skaidrs, ka laba olīveļļa ir nepārprotami viens no svarīgākajiem jebkura pavāra rīkiem. Vai tas būtu Džeimijs Olivers, Mārtiņi Sirmais un Rītiņš. Visi viņi teju katrreiz izmanto olīveļļu. Un bieži vien arī kādu labu klasisko Modenas balzametiķi.

Tomēr nekas tik spilgti nedaudzveido ēdiena garšas kā eļļu un balzametiķu daudzveidība.

Tādēļ jau laikam arī, piemēram, RocketBean Roastery šefpavārs Artūrs Taškāns lielos daudzumos un daudzveidībā pasūta vomFASS eļļas un balzametiķus.

Pamēģiniet jebkuru ēdienu, ko esat raduši gatavot, daudzveidot/ bagātināt ar, piemēram, aveņu vai mango balzametiķi! Kaut vai tomātus ar gurķiem. Ja parasti lietoto olīveļļu un tumšo Modenas balzamiko aizstājam ar dateļu balzametiķi un Garšaugu ķiploku eļļu, tad tas jau ir totāli cits ēdiens.

Tā nu es jau 10 gadus esmu kaislīgs vomFASS lielākais klients.

Mani top produkti: Dateļu, Kalamansi, Aveņu balzametiķi, Garšaugu ķiploku eļļa, olīvelļa ar trifelēm, Madonia un Omega 3-6-9 eļļu maisījums.

Drīzumā tepat būs rakstiņš par visizplatītākajiem mītiem veselīgas ēšanas kontekstā. Un viens no tādiem ir – sāls lietošanas ierobežošana. Lai arī, protams, ir cilvēki, kuri sāli lieto par daudz, lielākoties cilvēki sāli lieto nepietiekami. Un runa šeit galvenokārt ir par jūras sāls vs. parastais balinātais, attīrītais sāls. Tas ir tīrs sāls, kurš tiek balināts izmantojot tādas kaitīgas vielas kā alumīnijs. Tas tiek attīrīts no visiem cilvēkam tik nepieciešamajiem minerāļiem. Jūras sāls sastāvā ir vairāk nekā 80 dažādas minerālvielas, kuras visas ir vajadzīgas cilvēkam.

Tādēļ, ja runa ir par sāls lietošanu gan ēdot, gan gatavojot, domāta tiek jūras sāls t.sk. Himalaju, Inku, Peru, vulkāna un jebkāda cita veida. Visa šī kalnu sāls ir jūras sāls, jo tā nāk no vietām, kurās pirms daudziem miljoniem gadu bija jūra.

Manā dzīvē pirms kādiem 4-5 gadiem bija diezgan izteikta vēlme nelietot sāli. To arī centos mācīt un stāstīt Labas garšas semināros. Taču pētot un iedziļinoties veselīgas dzīves principos, esmu spiests atzīt, ka tā nebija pareiza pieeja.

Šobrīd man mājās ir lielgraudu rozā Himalaju sāls. To pievienoju kaut ko vārot. Un vēl man ir ar roku maļamās dzirnaviņas (iesaku vienīgi ar metāla zobiņiem), ar kurām jau gatavajiem ēdieniem uzmaļu rupjos graudus.

Pirpari, kā jau klasisks pavāru rīks, ir arī manā virtuvē. Taču man patīk eksperimentēt ar pipariem. Ne tikai lietot 5 pirparu maisījumus, bet vispār izmantot visdažādākos piparus dažādiem ēdieniem.

Šobrīd manā top sarakstā ir – Timutas pipari. Tādi citrusīgi. Un kopā ar Nepālas garajiem pipariem jau šādi vien varu būt ekskluzīvu ēdienu gatavotājs.

Piparus iegādājos  SpiceHouse Upīša pasāžā. Iedomājieties, tur (un pasaulē) ir vismaz desmitiem citu piparu veidu. Tādēļ, ja līdz šim pirkti tikai melnie, turklāt jau samaltie brūnganpelēkā pulverī, aicinu iepazīt  piparu daudzveidības pasauli, kas, kā izrādās, nemaz nav tik maza.

Cepeškrāsns ir ļoti vērtīga lieta. Kad nedēļu dzīvoju pie mammas, kurai šobrīd cepeškrāsns nestrādā, ļoti labi izjutu tās trūkumu. Taču tai pat laikā tas nebija tik kritiski, tādēļ tas nav top prioritāte.