Tas sākās VomFass semināru dēļ.
Katru nedēļu vismaz viens seminārs. Katrā seminārā 5 receptes…
Semināru dalībnieki nāk atkārtoti vēl un vēl.
Recepšu vajag daudz.
Bet kopēt nav īsti manā dabā. Diezgan garlaicīgi. Turklāt VomFass produktu specifika tik un tā prasa radošu un kaut kādā ziņā speciālu pieeju. Vajag idejas. Vajag jaunas idejas katru nedēļu.
Un tad es sāku.
Vienkārši pārlapot pavārgrāmatas un lasīt tikai receptes/ ēdiena nosaukumu. Šķirstīju grāmatas, arī ēdienu žurnālus un receptēm veltītās vietnes internetā tikai viena iemesla dēļ – izlasīt nosaukumu un apskatīt bildi, lai pēc tam savā iztēlē radītu recepti. Izdomātu, kā šādu ēdienu gatavotu es.
Tas ir aizraujoši un, es teikšu, atbrīvojoši. Tas ļauj vadīties pēc paša garšu prioritātēm, pieejamajiem produktiem, iemaņām. Nav jāpārdzīvo, ka nesanāks. Jo sanāks vienmēr, tāpēc, ka tā ir tava recepte. Turklāt lielisks garšu iztēles treniņš. Labs radošuma vingrinājums. Un gandrīz kā spēle – garlaicīgi virtuvē nav nekad, jo katra jauna izdomātā recepte savā ziņā ir kā eksperiments.
Protams, ir daudz klasisku recepšu, kur bez sekošana burtam rezultāts nebūs tāds, kādu sagaida kulināro skolu pasniedzēji – tur Bešamel mērcei vienmēr jāgaršo vienādi.
Bet ikdienas gatavošanas līmenī savās virtuvēs šefpavāri esam mēs paši, tāpēc to, vai eksperiments ar savu recepti izdevies, novērtēt vari tikai tu.
Ko es daru ar pavārgrāmatām
